Jēču dabas taka Naukšēnos.

Anete: Pārgājienu iespējas Latvijā, mūsuprāt, ir neizsmeļamas. Mums patīk atklāt jaunas vietas, radīt pašām savas trases un doties mežu biezokņos. Covid 19 krīzes laikā izmantojām pārgājienu iespējas pierīgā. Ievērojām valstī noteiktos ierobežojumus, tas ir, nebraucām sabiedriskajā transportā un ieturējām distanci, visu kā godīgiem pilsoņiem pienākas. Tomēr pēdas niez doties tālāk no Rīgas un turpināt atklāt... Continue Reading →

”Raunis Aizrauj” ar STREELNIEKS.LV.

Betija: Raunis ir viena no tām upēm, kura manā pārgājienu ideju sarakstā atradās visilgāk. Par pārgājienu gar šo upi es sapņoju jau tad, kad tādi nopietni pārgājieni vispār nebija prātā. Mans līmenis bija Ķemeru tīreļa laipa, bet es skatījos Rauņa bildes un klusām sajūsminājos. Pirms vispār aktīvi sāku iet ārā, biju uzaicināta Rauni izstaigāt, toreiz... Continue Reading →

Pa pēdām ”Divupes plūcienam” gar Gauju.

Anete: Gaujas krastu esam plūkušas dažādās Gaujas Nacionālā Parka vietās. Šoreiz trases izvēli diktēja vēlme sekot pa pēdām STREELNIEKS.LV "Divupes plūcienam". Redzētais pārgājienu grupas bildēs mūs iespaidoja. Mārtiņš padalījās ar maršrutu un agrā 19.janvāra rītā devāmies uz Zemitānu staciju, lai noplūktu Gaujas un Braslas krastus. Protams, neesam paskatījušās, ka vilciena laiki ir mainīti un pieturā ierodamies... Continue Reading →

Lojas upe ziemā.

Anete: Jau ļoti sen sapņojām par pārgājienu ziemā, kad tik tikko uzsnidzis sniegs, vēl nav sakrities un kļuvis netīrs. Gribējās noķert to ziemas pasakas brīnumu, kādu zīmē multenēs vai rāda filmās. Kad apkārt viss zilgani balts, kad daba uzvilkusi ziemas mēteli❄💙Sapņi piepildās, lai cik dīvaini un neiespējami tas neliktos Latvijas ziemas apstākļos 😀 Mūsu sapnis... Continue Reading →

Strīķupes pastaiga ar STREELNIEKS.LV.

Anete: Lai arī mums patīk Latvijas dabu iekarot divatā, kad gribas piedzīvot asākas izjūtas, pievienojamies Streelnieks.lv organizētajiem pārgājieniem. Pamanot pārgājienu "Strīķupes pastaiga", nolemjam, ka šis būs pārgājiens, kurā pievienosimies. Savā naivumā noticu, ka tā būs pastaiga ar pāris grūtības elementiem😀 Betija: Tā kā Anete bija (sev veiksmīgi) izbēgusi no dubļiem izlaidusi dubļainās Līgatnes pārgājienu ar... Continue Reading →

Rudens pārgājiens Kvēpenes mežos.

Anete: Šogad rudens mums aizgāja Cēsu novada pārgājienu zīmē. Šīs takas Betijai bija padomā kādu laiku, taču mūs nedaudz biedēja agrā celšanās uz vilcienu 6:30. Ar šo problēmu esam tikušas galā, uzveicot vēlmi pagulēt ilgāk un vienkārši ceļoties augšā. Kādu brītiņu nebijām gājušas pārgājienos. Te lija, te citi plāni, sanāca, ka pārgājienu dzīvē bija iestājusies... Continue Reading →

Meklējot rudeni Cēsu pusē.

Betija: Pēc septembra pārtraukuma, kas sekoja vasaras pārgājienu sezonai, bijām jau paspējušas sailgoties pēc būšanas ārpus mājas. Taču visu laiku lija lietus un prognozes rādījās ne īpaši iepriecinošas. Ļoti gribējās to krāsaino rudeni noķert, bet likās, ka tam piemērotu dienu tā arī neatradīsim. Taču mums paveicās un oktobra sākuma nedēļas nogales pēkšņi sāka izskatīties cerīgas... Continue Reading →

Simtiņam pa pēdām.

Anete: 2019. gada pārgājienu dzīves lielais mērķis ir Simtiņš 2019. Ar šo mēs visiem saviem draugiem un ģimenēm droši vien esam krietni apnikušas, jo simtiņa temats mums ar Betiju ir neizsmeļams. Lai labāk sagatavotos simtiņam, Betija, man nezinot, mūs piesaka simtiņa preparty jeb simtiņa iepazīšanas pārgājienam “Simtiņam pa pēdām” 30.06.2019. Betija: Jā, šogad esam sev... Continue Reading →

Cēsis – Līgatne – Sigulda.

Anete: Kaut arī 4.maija garās brīvdienas solās būt vēsas, esam izdomājušas atkārtot mūsu trako piedzīvojumu ar celšanos uz Cēsu vilcienu 6:29. Plāns ir 6.maijā noiet pārgājienu Cēsis - Sigulda. Šoreiz esam noskaņotas kaujinieciski. Mēs vilcienu nenokavēsim, mēs cīnīsimies ar kalniem, apskatīsim Cīrulīšu dabas takas (kurās vēl neesam bijušas) un finišēsim Siguldā, izbaudot lielisku pavasara pārgājienu.... Continue Reading →

Aklo purvu meklējot.

Betija: Aklā purva dabas taku kaut kad jau biju manījusi internetā, bet, tā kā tā neatrodas visai ērti piekļūstamā vietā, biju šo ideju atstājusi gadījumam ‘’ja nu kādreiz’’. Kad sākām domāt par 30 km robežas pacelšanu uz augšu, tad šis ‘’kādreiz varētu’’ kļuva par vienu no variantiem. Vienīgi ceļš no Aizkraukles uz pašu purvu kartē... Continue Reading →

Blog at WordPress.com.

Up ↑